HIASTOLĪTS
Hiastolīts (jeb andaluzīts) pēc ķīmiskā sastāva ir alumīnija silikāts. Akmenī pēc slīpāšanas parādās krusts. Tiek uzskatīts, ka hiastolīts pasargā savu saimnieku no dažādām kataklizmām. Tas ir ļoti spēcīgs aizsargakmens. Senatnē to lietoja, lai atvairītu enerģētisko skādi. Tas pārvērš nesaskaņas harmoniskās attiecībās, spēj kliedēt negatīvās domas un jūtas. Savienojot aiziešanu ar atdzimšanu, tas noderīgs tiem, kas veic pāreju uz dzīvi pēc nāves. Šis akmens dod atrisinājumu noslēpumainiem notikumiem. Psiholoģiskā plānā hiastolīts iznīcina ilūzijas un bailes, paverot patiesu ainu un risinot to. Sevišķi akmens ir noderīgs tiem, kuru nervi ir uz galējās saspringuma robežas. Mentālā plānā hiastolīts pastiprina analītiskās spējas un veicina problēmas atrisinājumu. Dod pastāvību mīlas lietās.
Hiastolīts mazina drudzi un asiņošanu. Dziedina reimatismu un podagru, pastiprina oksidēšanās procesus organismā. Šis akmens atjauno bojātās hromosomas un atjauno imūnsistēmas līdzsvaru. Atjauno nervu sistēmu. Labi nēsāt kulona veidā, jo tas aizsargā sirds čakru no enerģētiskiem uzbrukumiem.