Serpentīns

SERPENTĪNS ir minerālis, kas sastāv no krama, magnija, dzelzs, alumīnija, cinka savienojumiem. Tas ārēji līdzīgs nefrītam. To iegūst Anglijā, Ungārijā, Vācijā, Indijā un citur. Nosaukums “serpentīns” ir cēlies no viduslaiku vārda “serpentina”, kura izcelsme ir latīņu vārds “čūska”. Šis nosaukums, iespējams, ir saistīts ar dārgakmens līdzību tipiskam čūskas ādas zīmējumam.

 “Serpentīna marmors” visbiežāk tiek izmantots Connemara marmoram no Īrijas; Tas ir kalcīta, dolomīta un serpentīna maisījums. Antigorītu ar tumšiem plankumiem sauc par Chyta.

“Nefrīts” ir daudzveidīgs un dažreiz nepareizi lietots minerālu termins. Mūsdienās tā tiek apzīmēti dažādi zaļie akmeņi, senajā Ķīnā tas bija vispārējs termins “dārgakmeņiem”. Tādējādi “nefrīts” nav minerāls šī vārda mūsdienu izpratnē, bet gan vispārīgs nosaukums daudziem dažādiem akmeņiem. Mūsdienās nosaukums "China Jade" attiecas uz skaistu gaiši zaļu serpentīnu. Caurspīdīgo antigorītu sauc par cēlo serpentīnu vai "ķīnas nefrītu".

Mūsdienu kristālu dziedniecībā to joprojām izmanto kā akmeni aizsardzībai, norobežošanai un iekšējam mieram. Astroloģija izmanto serpentīnu, lai radītu iekšējo mieru un garastāvokļa līdzsvaru tiem, kas dzimuši Svaru, Auna un Skorpiona zīmē.

Iedarbojas uz sirds enerģētisko centru un liek cilvēkam izjust mīlestību, veicina atvērtību, jūtīgumu.

Serpentīns stimulē saules pinuma -  sirds enerģētisko centru. Šis enerģētiskais centrs saistīts ar gribasspēku, ar emociju kontroli.

Iesaka cilvēkiem, kuri grib norobežoties no citu cilvēku nelabvēlīgās ietekmes un atvairīt briesmas savā dzīves ceļā.